Latvija ir sadalīta piecos reģionos: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale un Rīga, un ,protams, starp šiem reģioniem pastāv būtiskas atšķirības gan ekonomikas, gan kultūras un izglītības, gan sociālajos un labklājības jautājumos. Šo atšķirību pamatā, pirmkārt, ir vēsturiskie apstākļi, tad ģeogrāfiskā atrašanās vieta , ļoti noteicošs faktors ir arī dabas pamatne un lauksaimniecības zemju auglības rādītāji.
Es iestājos par Latvijas līdzsvarotu attīstību. Visos valsts reģionos dzīvo cilvēki, kuri grib dzīvot labu, pārtikušu dzīvi sakoptā, labiekārtotā vidē. Tāpēc valstī ir jāīsteno tāda politika, kas paredz vairāk atpalikušajiem reģioniem īpašu atbalsta programmu , kurā , pirmkārt, tiek veikti vairāki pasākumi, kas veicinātu ražošanas attīstību, tādā veidā radot jaunas darba vietas, otrkārt, ir jāsakārto ceļu infrastruktūra, un, treškārt ir jānodrošina medicīnas un sociālo pakalpojumu kvalitatīva pieejamība.
Šobrīd mūsu valstī ir izveidojusies neparasta situācija, tiem , kuri dzīvo centrā ir par lētākām izmaksām pieejami visa veida pakalpojumi sākot no medicīnas pakalpojumiem un beidzot ar glābšanas dienesta darbu. Arī izglītības pieejamība valsts nomalēs ir daudz dārgāka, kaut vai ceļa izmaksu dēļ.
Tajā paša laikā algas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkaimē , parasti, ir lielākas nekā tas ir lauku rajonos. Varētu teikt, ka daļa valsts iedzīvotāju tiek diskriminēti, jo valsts nenodrošina vienlīdzīgu iespēju saņemt vienādus pakalpojumus ikvienam iedzīvotājam.
Lai līdzsvarotu valsts vienlīdzīgu attīstību ir jāpalielina reģionu loma: pirmkārt , investīcijas un ES fondus novirzot vairāk uz atbalstāmajām teritorijām, otrkārt , jāpiešķir papildus finansējums otrās šķiras valsts autoceļu sakārtošanai, jo tie šobrīd ir katastrofālā stāvoklī, treškārt, slimnīcām, kas apkalpo noteiktu reģionu ir jābūt viegli sasniedzamām no ikvienas teritorijas un šiem pakalpojumiem ir jābūt augstā līmenī, tāpēc reģionālajām slimnīcā ir jāsniedz lielāks finansējumam un ,runājot par skolu tīklu valstī, ir jāņem vērā iedzīvotāju blīvums teritorijā un lauku skolām klašu komplektēšanas noteikumiem ir jābūt atvieglotākiem nekā tas ir pilsētās.
Lai stiprinātu reģionu lomu valstī, lielākas pilnvaras ir jādod pašvaldībām: piemēram, nodokļu iekasēšanā, sociālo pabalstu sadalē, izglītības iestāžu darba organizēšanā, u.t.t.. Lai pašvaldības to sekmīgi varētu veikt ir jāpalielina valsts piešķirtais finansējums pašvaldībām. Visi mūsu valsts iedzīvotāji dzīvo kādā no pašvaldībām, un pašvaldība ir primārā iestāde, kas organizē pakalpojumu sniegšanu un veido noteiktu dzīvesveidi, tā ir pirmā iestāde, kur ikviens griežas ar savām problēmām un vajadzībām.
Es uzskatu, ka reģionālās attīstības pamatā ir valsts politika un vietējā iniciatīva jeb pašu cilvēku aktivitāte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru